attapšanās

Un,

tad es at(t)apos.
Baigi traki ir ar to Latviju un un to ko dari,
tāds muļķīgs patstāvīgs apjukums un es izdomāju ierakstīt Jums šito -

” Nauda tāpat kā šnabis cilvēku padara par ērmu. Pie mums pilsētā uz miršanu bija kāds tirgonis. Pirms nāves viņš lika pasniegt sev šķīvi medus un apēda visu savu naudu un loterijas biļetes kopā ar medu-ja nav, lai nav nevienam. Reiz, kad es stacijā nolūkojos lopu baros, kāds uzkupcis pakļua zem lokomotīves un viņam nobrauca kāju. Nesām viņu uz pirmās palīdzības istabu, asinis plūda – tīrās briesmas, bet viņš tik lūdzās, lai sameklējot viņa nobraukto kāju, uin visu laiku uztraucās: nobrauktās kājas zābalā esot divdesmit rubļu,ka nepazūdot vien”
(A.Čehovs, Ērkšķogas)

Tāda ir mentalitāte mazliet.

Atbildīgā par palīdzību studentiem sakarā ar mācībām, kaut kāda macībspeka asistente vai kk tāds, ar mani runā tonī itkā ASV prezidents un visas savienotās jūras būtu viņas pakļautībā. Tikai nepazemoties kaut kāda stulba studenta priekšā,kuršs neatceras pasniedzēja vārdu,jo pazaudēja kladi un internetā nav norādīts.

Tas mani apbēdina,likās, ka latvieši.. īstenībā nē.

Bet tie, kas lasa, lūdzu piedomājiet par komunikāciju, tas tik daudz nozīmē. Labāk darvā būt medus pilei.

Kaut kāda debīla 3ās klases morāle,bet nu..
Man nav nekas cits par ko rakstīt, šis tikai šodien sabojāja garstāvokli vēl vairāk.. man arī īsti nav kk asprātīgs citāts,ko pievienot.

tāds nekāds strinkšķināšanās,bet jā..nezinu why I postin’. Cause aint..
(*edit – jap, tiešām dīviani,bet patika dažas tās meldijiņas,kuras sanāca..kad spēlēju likās latviski,bet haha..nope. /pirmā reize,kad uzfilmēju kaut ko HD un tas ir vienīgais kvalitatīvais tajā HD. : D )

novērojums #2

es vakar,

biju ILoveMe! bārā un nosēdos stūrītī ar savu mīļoto cilvēku un dzēram pa sidram, ēdām pa ķirsim,
bet nejauši noklausijos pa sarunai. šeit ir mana vizualizācija+pamācība, no tā ko vakar pats impromptu uztvēru.
(ceru,ka lietoju vārdu pareizi..bučas, draugi!)

uz attēla diemžēl ir jāklikšķina, lai redzētu arī ‘pamācību’.. atvainojos :/

Iesaku viņiem The Strokes – nothing to say
pie viena manu mīļako dziesmu saraksts
man ir bijis tā,ka kāds saka,ka laba grupa, un sāku ar nepareizo dziesmu..un tad kāda cilvēka mīļoto dziesmu saraksts uzvedina uz pareizā ceļa.

pievienoju – Stereo Total – Orange mecanique

sarkanā līnija

ir tā,

piemēram,kad esat ar cilvēkiem un runājat, kaut kadā sociālā pasākumā, ir tā sarkanā līnija, kuru
pārkāpjot, tas ir summējot visu ko viņi (tie) ir pateikuši, Jūs esat nokaitināts un zinat,ka aizvelkat priekškaru un neklausaties.
Centos to il(l)ustrēt to ar paviršu i(l)lustrāciju, kur ir apmēram samestas lietas, kuras ir mana iespējamā sarkanā līnija..
(attēls ar elektro mobīli tika ielikts netīšām, un arī Taco Puttin on the Ritz, man iespējams arī patīk lateksa kombinezoni,iespējams..Pan Am ir lidkompānija ar kuru esmu ļoti gribējis lidot, tās ziedu laikos..nepievienojās arī Guntrar’s Rač)

ar šo arī neko daudz par mūziku nepateikšu atskaitot, ka
dziesma puttin on the Ritz ir ļoti interesants ritma pattern un to kā TO nodejo Freds Astērs, tas ir kaut kas
unikāls un apbrīnojams. Komponists Irvings Bells, filmai ar tādu pašu nosaukumu. Iesaku visiem paskatīt Astēra dejas.. lieliski.

cik daudz

cik ļoti daudz

cilvēku parazitē uz izklaides sfērām,tas man liekas apbrīnojami.
cilvēki tik ļoti grib izklaidēties, tik ļoti grib ieberzēties..
bet ja augsti izklaidētu cilvēku un vidusmēra izklaidētu cilvēku noliek rakt kartupeļus vai aizsūta
uz Sibīriju. Vajag domāt kā darīt. Latviešiem tik fufelīgs viss ir,bet vislaik lepojas ar to cik lieliska izklaide.
dīkdieņi. (arī es,bet es LABOSHSOSN-labošos)

Es esmu ievērojis pārsvarā lietas par ko satraucos riktīgi vienalga citiem.
Latviešiem vienkārši trūkst vīzijas uz to par ko ES grib mūs pārvērst..
Ar želejlācīti nopirkt dvēseli..tautas godu, visu par ko tādi cilvēki kā Benjāmiņi,Meirovics,mans vectēvs..vējā.
Es vienkārši gribu kaut kādu patriotismu atdzīvināt.

Bija smieklīgi skatīties kaut kādu 4.maija republikas/barikāžu laika filmu un tur runāja sieviete,kura bija atbildīga par etiķeti tajā laikā. Un viņa bija uzaugusi PSR Latvijā un tad 90os izbraukājusies un mācijusies etiķeti (par valsts līdzekļiem protams) un nodzīvojusi ārzemēs kā (iespejams) “goda” cilvēks. Un intervijā jau bija aizmirsusi savu latviešu valodu un runāja ar nelielu angļu akcentu. Kas man likas nenormāli smieklīgi, viņa uz pilsoņu rēķina no mājturības skolotājas/izšuvējas izblandās pa pasauli un tad viņai mūsu valodas naturālais skanējums liekas ne gana graciozs. Man kā bērnam, kuršs līdz 6u gadu vecumam nodzīvoja ASV un vispār nav akcents latviešu valodā likās ļoti ļoti smieklīgi,samāksloti un.. dusmas uz šo sievieti.
Arī caur kādām grūtībām bija jāiet ar ‘žaparožecu’ jābrauc vienam jampampiņam bija,ko no vecākiem aizlienējis. Brīnos,ka tagad mūsu valdībai ir smalkas apmaksātas automašīnas.
Visas viņu grūtības mazliet smieklīgas.. nav vīzijas, dzīvo atmiņas par salīdzinoši sīkmanīgo.

Sapņojiet par Latviju. Realizējiet.

quick post

esmu iemīlējies, tā ir laba sajūta, draugi.
Jauki kad tāds tāda tādam atrod.

(*nemaina manu nostādni pret latviešu valodu)

nākamajā rakstā iztirzāšu savu pieķeršanos Blur.

gribas iesieties

Man pedējā laikā,

man bieži saka,ka esmu negatīvs un kapēc visur saskatu slikto un neesmu realists un kropļoju latviešu valodu.
Es tiešām nezinu.
Latvijas idejai esmu mazliet zaudējis uzticību,jo esam tik jauna tauta, tik neesen esam “patstāvīgi”, atskaitot
valodu,kura ir senāk..un tagad ir bars dīkdieņu,kuri cenšas to kodificēt,kam man arī šķiet ir piešķirta nedaudz pārāk liela nozīme..bet tas viss ir labi.
Kapēc esmu negatīvs,jo izaugt zemē,kur augsne ir plāna un uz plānās augsnes metās kaudzēm dīkdieņu, centīgu dīkdieņu (piezīmēšu viņu visu pozitīvo) man uz tādas augsnes ir grūti stāvēt.
Es laikam esmu pārāk vājšs, vai nezinu, neesmu gana centīgs svešas ‘idejas’ dēļ.
Tapēc man ir tik ļoti žēl.
Es vienkārši gribu izdarīt kaut ko labu, kaut ko nebijušu,visi mani centieni ir lieki.
Tapēc esmu mazliet dumjšs.

Naiva nekaunība

Ir cilvēki.

“Kad, piemēram, dažu parasto cilvēku būtība slēpjas tieši viņu pastāvīgāja un nemainīgajā parastībā, vai vēl labāk, kad, par spīti šo personu ārkārtīgām pūlēm izrauties katrā ziņā no parastības un rutīnas, viņi tomēr galu galā paliek nemainīgi un mūžīgi kā pati rutīna, tad tādas personas iegūst pat zināmu sava veida tipiskumu – kā parastība,kas neparko negrib palikt par to,kas tā ir, un par vārēm grib kļūt orģināla un patstāviga, lai gan tai nav ne mazāko spēju kļūt patstāvīgai.

Cilvēki (šādi cilvēki) iedalās divās galvenājās grupās : vieni aprobežoti, citi “daudz gudrāki”.
Pirmie ir laimīgāki. Aprobežotam “ikdienišķajam” cilvēkam nav, piemēram, nekas vieglāks kā iedomāties sevi par neparastu un oriģinālu cilvēku un tīksmināties ar to bez jebkādām šaubām. Vajadzēja tikai dažām mūsu jaunkundzēm apgriezt matus, uzlikt zilas acenes un sākt dēvēties par nihilistēm , lai tūdaļ pārliecinātros, ka , uzliekot acenes viņas uzreiz ieguvušas pašas savu “pārliecību”.
Vajadzēja tikai dažam labam mazdrusciņ sajust sirdī kaut ko no kādas vispārcilvēciskās un cēlās izjūtas, lai viņš uzreiz pārliecinātos, ka neviens cits nejūt tā kā viņš, ka viņš stāv vispārējās attīstības priekšgalā.
Vajadzēja tikai dažam labam uz vārda noticot , apgūt kādu domu vai izlasīt lappusi no kaut kā bez sākuma un beigām, lai viņš tūlīt noticētu,ka tās ir viņa “paša domas” un radušās viņa paša smadzenēs. Naiva nekaunība.”
- F. Dostojevska – Idiots, tik labi pateikts, tik laba grāmata.

Cik izlasiju anotācijā, tad Dostojevskis ir gribējis radīt ‘brīnišķīgā’ cilvēka prototipu ar šo romānu un šķiet,ka viņam tas ir izdevies. Izdevies arī parādīt,ka vistīrākais netīrajā sabiedrībā tiek uzskatīts par kājslauķi.
Protams tie visi ir idializēti prototipi, jo visi cilvēki ir grēcinieki, sasmērējušies un parasti egoistiski nelieši. Tapēc arī šis romāns sagādāja tādu lasāmu baudu, iesaku visiem.

Nākamais jāatrod kurā Gogoļa darbā ir tēls – Pirogovs.. Revidents vai Mirušajās Dvēselēs,ne?

priekkājos

es atklāju savu sūtību,

priekkājos..nostaigāt visas skumjas.
(stulbs joks,vienalga)

esmu priecīgs,ka sanāca šodien apēst hesburgeru,kuru nebiju ēdis vesalu NEDELJU!!(!!) un izdevās paturpināt mājas darbu,iešu viņu paturpināt arī tagad,jo viņš ir jānoturpina tik tāl,ka ir pabeigts un tāds feins.

Es starp citu (starpcitu) izlasiju Klāssa Vāveres grāmatu par Pink Floyd, kura man patika. Vienmēr mazliet apbēdina joki par Sids Barretts bija tik augsti uz narkotikām utml, es domāju viņš bija neliels tā laika vibe upuris,bet tapēc to vajag izcelt,ne to,ka viņš bija nespējīgs dzīvei utml..mazliet žēl. Es pat nobirdināju asaru,kur bija tā vieta,kad Sids Barretts parādās studijā, viņi ieraksta Shine on You crazy diamond, un Barretts jautā,kad jāiespēlē ģitāras partijas un viņi atbild,ka ģitāras partijas jau ir iespēlētas..tas man likās sirdi plosoši.
Skumjšs salauzts cilvēks atnāk, ar pretenziju uz kādreizējām spējām, iespējams mazliet pazaudējis savu pavedienu un pēdējais, kur viņš juties pārliecināts, jauns un skaists bija ar ģitāru rokās un viņi neļauj viņam to realizēt, cenšoties tādā veidā viņu nesāpināt vēl vairāk.
Man tas viss likās varen skumji un domāju – sasodīts. (Holdens Kolfīlds vai kā teica ‘sasodīts’ vislaik)

šim ierakstam nebija nekāda Jūs papildinoša vērtība, tikai tāds apcerējums par maniem mazajiem pārdzīvojumiem.
Tagad jāiedabū Klāsa V. grāmata par Bītliem..
Wikipēdijas raksts glīti pārtūlkots latviski ar google.image bildēm, bet tik un tā..
būtu labāk par Pērkoni/Turaidas Rozi/Sīpoliem rakstijuši.

kaitinoši 1?

Dažkārt,

ir ļoti kaitinoši,ja kāds cilvēks,ko ļoti cieni vai pat mīli uz tevi pilnībā nepaļaujas un nerēķinās. Piemēram,ja ar šo cilvēku dzīvosi vienā mājā un dārzs būs piebiris pilns ar lapām un šīs cilvēks vēlēsies redzēt mauriņu zem lapām, viņš tev nekad neteiks : ” Klau,būtu jauki,ja palīdzētu man nogrābt tās lapas..”
Tā vietā viņš īgņosies un neteiks neko, izliksies,ka nekas nav noticis, sliktākajā gadijumā tas pāraugs milzīgā augonī uz viņa miesas un pārsprāgs kā riebīga pumpa tavā dzimšanas dienā vai kādā tamlīdzīgi skaistā,bet tev neinteresējošā notikumā.
Mēdz izvest cilvēki,kuri ir tik sarežģīti,bet nekad nedod tev ne pavedienu kā viņu sarežģītumu atšķetināt. Vēl mokošāk,ja gandrīz vienīgais ar ko tavs necilais prāts ir nodarbināts ir viņu prāts, bet viņiem šķiet,ka nē.. tu noteikti par viņiem nedomā, tapēc viņi ved savas piesātinātās dzīves itkā tu nebūtu blakus, šad tad atminoties. Tad iespējams ar krietni pārsātinātām emocijām. Pārsārtinātām egocijām.

Manai mammai vakar bija dzimšanas diena un viņa mazliet noraizējusies jautāja par manu narkotiku atkarību (atgādināšu lasītājiem,ka man tādas nav,vispār nelietoju) un jautāja : ” Kur es liekot naudu, kapēc es šovakar izgāju pakaļ savām zālēm? “
Sāpina neuzticība, sāpina neatklātība.

ji

Jes,

par spīti daudzajiem ‘j’. Valts ir atpakaļ no Singapūrs uz mēnesi,ceru,ka sanāks ar viņu.. atgūt pusgada nokavēto,hah.. Viņš ir tiešām lielisks puisis.
Šobrīd iesprūdies ar pārsēšanos, wī.
Nu tas jā.. ļoti patīkami.

par VALTU!1